Vientūļība

Cik vienkārša, bet ietilpīga un emocionāla izrāde! Kāda sirma kundze vada savas dienas. Ir dota iespēja ilgi viņu vērot. Pamazām viņas šķietamajā mazkustīgumā iezīmējas detaļas – galvas trīcēšana, rokas saraušanās, krēsla malas knibināšana, pirkstu saraustītā viļņošanās. Tad sāc aptvert, ka tikšķ pulkstenis – kas ļauj gan aizplūst laikam, gan norāda uz to, ka tikšķēšana vēl arī ilgs. Tad pa logu ietraušas kāda būtne – jaunība vai šodiena, vai atmiņas… Un ieraugām šai būtnei līdzās pazibam kādu vīrieti, kas, iespējams, ir bijis daļa no viņas dzīves… Tāds ļoti rosinošs esības plūdums, kas emocionāli pārņem, kaut kur prātā pazib senu izrāšu nosaukumi – “Garā dzīve”, “Jaunības balss ar saldo balsi”… Vīrieša un sievietes saplūšana atsauc atmiņā mēmo filmu stilistikā veidoto kino šedevru “Mākslinieks”, kurā jaunā aktrise Pepija Millere fantāzijas par iespējamo romānu ar Mākslinieku Džordžu Valentainu izspēlē, “atdzīvinot” viņa smokingu... Lūk, cik daudz asociāciju, vērojot izteiksmīgo, starp citu, arī – mēmo, bet izcili vadīto Kundzi (Agris Nātre) saspēlē ar “visa kā” atveidotāju Annu Klišāni izrādē “Vientūļība”… Brīnišķīgi!