Jaunumi

Dzimis 1915. gada 29. aprīlī.

Līdzās režisorei Tīnai Hercbergai un māksliniekam Pāvilam Šenhofam, Arnolds Burovs uzskatāms par leļļu teātra leģendu, mūsu “zelta fondu”. Diezin vai Burovs pats nojauta, ka mīlestība pret mūziku (pratis profesionāli spēlēt dažādus stīgu instrumentus, muzicējis džezbenda orķestrī) un iemaņas kā Rīgas skatlogu dekoratoram un dekorāciju gleznotājam Rīgas Tautas teātrī (mācījies Rīgas daiļamatniecības skolā), kā arī mācības ainavu dārzu arhitektūrā Bulduru dārzkopības skolā, būs unikāls prasmju un interešu kopums, kas aizvedīs viņu līdz leļļu teātrim. Teātra izveidotājs un pirmais direktors Jānis Žīgurs izdarīja izcilu izvēli un 1944. gadā pieņēma Arnoldu Burovu darbā kā scenogrāfu un galveno mākslinieku. Burovs turpināja izglītoties un ieguva arī režisora izglītību, un, likumsakarīgi, sāka iestudēt leļļu izrādes – 1951. gadā Arnolds Burovs tika iecelts par Leļļu teātra galveno režisoru. Meistars palicis atmiņā ar savām novatoriskajām izrādēm, kurās bieži vien līdzās lellēm aktieri darbojās dzīvajā plānā, izmantojot maskas, kā tas bija A. Brigaderes “Sprīdītī” (1957). Vizuāli izteiksmīga bijusi kopā ar P. Šenhofu veidotā melnbaltā, ģeometriski precīzā un askētiskā B. Brehta “Trīsgrašu opera”, bet vislielāko atpazīstamību ieguvusi 1962.gadā, kopā ar mākslinieci Margu Austrumu radītā izrāde “Saslauku vecis”, kas pievērsa uzmanību visā PSRS un pat Eiropā. Izrāde tika aizvesta uz starptautisku leļļu festivālu Polijā, taču tā nebija iekļauta konkursa programmā. Līdz konkursa kritiķiem nonāca skatītāju sajūsma un viņi pameta skates zāli, lai noskatītos, kas ir tā izrāde, par ko visi runā. Un tā – “Saslauku vecis” uzvarēja konkursā, kurā nemaz nepiedalījās! Izrāde patiesi bija novatoriska, to pierāda kaut vai tas, ka pirmo reizi Padomju Savienībā no leļļu teātra skatuves skanēja estrādes mūzika. Mūzikas autors – neviens cits, kā Raimonds Pauls. Burovam bija izdevies no didaktiska stāsta uztaisīt izrādi, kas lika aizdomāties par daudz lielākiem un dziļākiem jautājumiem, nekā piedāvāja teksts. Uztaisīt labu izrādi no sliktas dramaturģijas – tā ir liela meistarība. Burovs veidojis arī daudzus citus iespaidīgus un interesantus iestudējumus, taču pat leļļu teātris ar savām neierobežotajām fantāzijas iespējām meistaram bija par šauru, kā vienmēr urdīja vēlme mācīties un darīt ko jaunu. Burovs sāka veidot leļļu animācijas filmas Rīgas Kinostudijā, viņa kontā ir ap 40 leļļu filmām. Un, ja meistara izrādes saglabājušās vien fotogrāfijās un laikabiedru atmiņās, tad to, kas ir Si-si-dra (1977) gan nevienam nav jāskaidro. Taču atgādināt, ka šīs visiem zināmās animācijas filmas autors ir lieliskais Arnolds Burovs, gan nenāk par ļaunu.

Daudz laimes dzimšanas dienā, meistar!