Noliec somu, pamaini lomu! - Skolēnu izrādes Leļļu teātrī


07. Marts

 

Februārī Latvijas Leļļu teātris uzsāk jaunu piedāvājumu klašu kolektīviem – SKOLĒNU PĒCPUSDIENA, kas ļaus apmeklēt kādu no pieprasītākajām skolēnu izrādēm dienas laikā par īpašu cenu. Šīs izrādes, kas sākotnēji plānotas reizi vai divas mēnesī, būs pieejamas tikai grupu apmeklējumam, cena par biļeti – 7.00 EUR skolēnam, savukārt pavadošajiem pedagogiem ieeja būs bez maksas.

Šādā veidā teātris cer padarīt klašu kolektīviem teātra apmeklēju pieejamāku gan laika, gan cenas ziņā, kā arī ar skolotāju starpniecību veicināt kritisko domāšu, izpratni un diskusijas par gūto mākslas pieredzi. Lai iedvesmotu skolotājus un skolēnus auglīgai sarunai par redzēto un iedrošinātu izteikt katram savas domas, teātris līdz februārim plāno sagatavot speciālu materiālu, kas sniegs idejas izrāžu analīzei.

 

Pirmās izrādes, ko šī piedāvājuma ietvaros būs iespējams noskatīties, ir:

 

“Mazais princis” – 9. februārī plkst. 14.00, Mazā zāle

“Emīls un Berlīnes zēni” – 10. martā plkst. 14.00, Lielā zāle

“Snaudošā pūķa pasaka” – 31. martā plkst. 14.00, Mazā zāle

"Gulivera ceļojumi" - 27. aprīlī plkst. 14.00, Mazā zāle

"Makss un Morics" - 12. maijs plkst. 14.00, Mazā zāle

 

Lai pieteiktos izrādes apmeklēšanai, nepieciešams sazināties ar teātra administrāciju pa tālruni 67285418 vai diana@lelluteatris.lv un rezervēt nepieciešamo vietu skaitu.

 

Lejuplādējiet failu ar jautājumiem, ko pārrunāt pēc izrādes noskatīšanās!

 

Latvijas Leļļu teātris piedāvā plašu repertuāru gan latviešu, gan krievu valodā visu vecumu auditorijai. Pēdējo gadu laikā tapis liels skaits izrāžu, kas paredzētas tieši skolas vecuma bērniem, galvenokārt piedāvājot zināmu klasikas darbu mūsdienīgas interpretācijas. Lielākoties šīs izrādes veidojuši jaunākās un vidējās paaudzes režisori, piedāvājot savu redzējumu ar augstu māksliniecisko vērtību – Edgars Kaufelds, Ģirts Šolis, Dmitrijs Petrenko, Edgars Niklasons, arī viesrežisori no ārvalstīm – Nadežda Aleksejeva (Krievija), Jans Villems van den Boss (Nīderlande). Daļa no šiem iestudējumiem tikuši nominēti Spēlmaņu nakts balvai kā Gada izrāde bērniem vai jauniešiem.

 

KO LEĻĻU TEĀTRĪ SKATĪTIES SKOLAS VECUMA BĒRNAM?

 

Latviešu trupas repertuārā pašlaik ir gandrīz 15 izrādes sākumskolas vecuma bērniem: “Alise Brīnumzemē”, “Emīls un Berlīnes zēni”, “Kentervilas spoks”, “Pepija Garzeķe”, “Pēdu dzinējs Caps”, “Pinokio”, “Divas Lotiņas”, “Gulivera ceļojumi”, “Makss un Morics”, “Mazais princis”, “Neglītais pīlēns”, “Kaštanka”, “Snaudošā pūķa pasaka” un “Skroderdienas Silmačos”.  Lielākā daļa no šīm izrādēm skatāmas arī krievu trupas izpildījumā. 

Piedāvājums ir plašs un daudzveidīgs, atliek vien izvēlēties, kāds mākslinieciskais rokraksts šķiet visinteresantākais. Lai atvieglotu izvēli, piedāvājumā īss kopsavilkums par visām skolēnu izrādēm. 

 

 

Džonatans Svifts "GULIVERA CEĻOJUMI"

Par tālām, noslēpumainām zemēm un galvu reibinošiem piedzīvojumiem sapņo kā lieli, tā mazi. Bet ko tad, ja, sapņojot, tu nonāc vietā, kur kāju labāk nespert? Angļu rakstnieka Džonatana Svifta darbs „Gulivera ceļojumi” ir stāsts par drošsirdīgā kuģa ārsta Gulivera klejojumiem liliputu un milžu zemēs. Galveno varoni pārsteigumu pilnā fantāziju pasaulē sagūsta gan tikai 15 centimetrus gari, kareivīgi noskaņoti cilvēciņi, gan milžu ģimene, taču Gulivers cīnās cik spēj un izdara visu iespējamo, lai atgrieztos mājās pie savas mazās meitiņas.

 

Režisors: Edgars Niklasons
Māksliniece: Sintija Jēkabsone
Komponists: Kaspars Niklasons

 

 

Antons Čehovs "KAŠTANKA"

Kaštanka ir suns. A.Čehovs saka - tas ir visparastākais suns, kādu vien var iedomāties. Tam ir parasts izskats, parasts augums. Tikai acis šim sunim ir īpašas. Kaštanka dzīvo kopā ar Saimnieku līdz brīdim, kamēr noklīst. Viņa nokļūst pie jauna Saimnieka, un sākas jauna dzīve – skaista, notikumiem bagāta, varētu pat teikt – spoža. Taču sapņos viņa joprojām redz savu Saimnieku un ilgojas. Ilgojas pēc savām mājām.

Stāsts par mazo, rudspalvaino smailpurna sunīti iekļauts krievu bērnu literatūras klasikas sarakstā, taču režisoru Dmitriju Petrenko ieinteresējis krietni filosofiskāks šī darba aspekts - īsto Māju sajūtas notveršana. 

Katram no mums ir Mājas. Bieži vien, tā nav vieta, kurā mēs dzīvojam, bet vieta un laiks, pēc kuriem ilgojamies. Tās var būt diezgan neizskaidrojamas un visbiežāk arī nesaprotamas jūtas citiem – kā var ilgoties pēc kaut kā tāda. Bet tikai mēs paši zinām, kāpēc gribam nokļūt tur, kur nokļūt bieži vien vairs nav iespējams. Šī būs izrāde par to, cik ļoti katrs no mums grib nokļūt Mājās.

 

Režisors: Dmitrijs Petrenko
Māksliniece: Liene Mackus
Komponists: Anno Mimicus
Animatore: Lizete Upīte
Horeogrāfs: Modris Opelts
 
 
 

Ērihs Kestners "EMĪLS UN BERLĪNES ZĒNI"

Ēriha Kestnera "Emīls un Berlīnes zēni" ir brīnišķīga iespēja atgriezties pasaulē, kurā joprojām viss ir iespējams. Pasaulē, kurā pieaugušajiem nemaz nav droši uzticēt visus noslēpumus. Pasaulē, kurā nepazīst nekādus "stāvokļus sabiedrībā" un citas pieaugušo muļķības. Pasaulē, kurā valda citi, nerakstīti likumi. Likumi, kuru pamatā ir īsta draudzība, godīgums, uzticēšanās un drosme, bet nav vietas ļaunprātīgai viltībai, nodevībai, vājumam un ļaunumam.

 

Režisors: Ģirts Šolis
Mākslinieks, scenogrāfs: Reinis Pētersons
Komponists: Kārlis Kazāks


 

Karlo Kollodi "PINOKIO"

Holandiešu režisora Jana Villema van den Bosa “Pinokio” ir visai neparasta versija par labi pazīstamo itāļu pasaku, jo pirmo reizi tās galvenais varonis piedzimis nevis kā koka lelle, bet gan kā... skelets. Citās lellēs – skeletos atpazīsim arī pārējos stāsta varoņus – Džepeto, Runci, Lapsu, Circeni un citus.

Melnbalti grafiskajā izrādē, kurā netrūkst ne dziesmas, ne itāļu commedia dell’arte elementi, ne arī tradicionālie leļļu teātra “brīnumi” (marionetes, priekšmetu “lidināšanās” gaisā u.c.), tomēr vissvarīgākā ir Pinokio pārvērtība par īstu zēnu. Tāpat kā reālajā dzīvē, šajā ceļā galvenais varonis piedzīvo gan briesmas, gan skumjas, gan dažādus smieklīgus pārpratumus.

 

Režisors: Jans Villems van den Boss
Mākslinieks, scenogrāfs: Reinis Pētersons
Komponists: Raimonds Tiguls
Horeogrāfe: Inga Raudinga
 
 
 
 

Citkārt sevī noslēgtais, klusais un korektais profesors Lūiss Kerols, ar mazo meiteni Alisi braucot laivā pa Temzu, bijis ļoti labā garastāvoklī – smējies, jokojis, aizrautīgi stāstījis pasaku par Alises piedzīvojumiem Brīnumzemē, pats iedvesmodamies no savas izdomas. Tādējādi radies stāsts par to, cik reizēm nesaprotama un vienlaicīgi arī aizraujoša un smieklīga ir mūsu pasaule, raugoties tajā ar bērna acīm.

 

Režisors: Edgars Kaufelds
Māksliniece: Rūta Briede
Scenogrāfe: Liene Pavlovska
Komponists: Jēkabs Nīmanis
 
 
 

Oskars Vailds "KENTERVILAS SPOKS"

Senā angļu pilī mīt lorda Saimona de Kentervila spoks. Naktīs tas mīl pastaigāties pa pils tumšajiem gaiteņiem, baidīt mājkalpotāju, elsot dūmvadā un izmēģināt savas šausminošākās „lomas”. Viss mainās brīdī, kad pili iegādājas draudzīga amerikāņu ģimene, kas netic spokiem un neplāno pieņemt Anglijas senākās tradīcijas.

Izrāde par savstarpējās izpratnes un mīlestības nozīmi rosinās pārdomas gan bērniem, gan viņu vecākiem. Iestudējuma pamatā ir Oskara Vailda ironiski gotiskais stāsts „Kentervilas spoks”.
 

Režisore: Nadežda Aleksejeva
Mākslinieks: Igors Semjonovs
Komponiste: Tatjana Bobrova
Dziesmu teksti: Daina Strelēvica
 
 
 
 

Visi pazīst neordināro meiteni Pepiju, bet ne visi var iedomāties, ka Leļļu teātrī viņai ir pašai sava sikspārņu rokgrupa bēniņos, vienlaikus labsirdīgs un dumpīgs raksturs, fantastisks zirgs un neskaitāmi piedzīvojumi katru dienu. Atliek tikai atnākt un iepazīties ar šo meiteni tuvāk. 

 

Režisors: Valdis Pavlovskis
Scenogrāfe: Anita Znutiņa-Šēve
Leļļu un tērpu māksliniece: Ilze Vītoliņa
Komponists: Pjotrs Kšištofs Klimeks
Videografika: Miķelis Urtāns, Rihards Šešo
Kustību režisore: Lilija Lipora
Dziesmu tekstu autors: Valdis Pavlovskis

 


Ģirts Šolis "PĒDU DZINĒJS CAPS"

Detektīvs Caps ir pēdu dzīšanas leģenda. Kādu dienu pie viņa skoloties ierodas jaunais censonis Basters. Caps ar prieku nododas sava jaunā kolēģa apmācībai. Tomēr kriminālā pasaule nesnauž. Kopā ar viņa jauno kolēģi, Capam nākas atšķetināt vēl nepieredzēti sarežģītas mīklas, kas, iespējams, ir daļa no kāda lielāka, ļauna, bet ģeniāla plāna.

 

Režisors: Ģirts Šolis
Scenogrāfs: Reinis Pētersons
Māksliniece: Velta Emīlija Platupe
Komponists: Edgars Mākens
Dziesmu teksti: Edgars Mākens
 
 
 
 

Skaistais un gudrais stāsts, kas atzīts par 20. gadsimta labāko franču literatūras sasniegumu, pie skatītājiem nonāks smilšu animācijas tehnikā divu aktieru izpildījumā.

Bērnībā viss ir atklājums. Tik bieži vecākiem nākas atbildēt uz jautājumu “Kas tas ir?” vai “Ko tas nozīmē?”. Lielos dzīves jautājumus, ko pieaugušais sev jau noformulējis, bērns vēl tikai iepazīst, neatlaidīgi jautājot un lūdzot būt par pavadoni šajā sarežģītajā un vienlaikus aizraujošajā ceļā. Bet varbūt arī pieaugušais nemaz nezina atbildes?

 

Režisore: Vija Blūzma
Māksliniece: Anita Znutiņa-Šēve
Komponiste: Ilze Grunte
 
 
 
 

Dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena literārā pasaka par mazo, vientuļo pīlēnu, kurš izauga par skaistu gulbi, ir daudzu paaudžu iemīļota lasāmviela. Šis stāsts ir skaudras realitātes atspoguļojums, bet tāpat kā citas Andersena pasakas, to caurauž sirsnība, gudrība un cilvēka iekšējā skaistuma apziņa.

Izrādes režisors Dmitrijs Petrenko stāsta: "Andersens savās pasakās eksistenciālus jautājumus risina caur spilgtiem, dzīviem un "krāsainiem" tēliem. Pasaka "Neglītais pīlēns" ir viens no pazīstamākajiem Andersena stāstiem un mūsu radošā komanda gribēja tieši šo pasaku iestudēt bērnu auditorijai. Izrādes tēma ir cilvēka pieaugšana."
 

Režisors: Dmitrijs Petrenko
Māksliniece: Liene Mackus
Komponists: Gatis Grāvers
 
 
 
 
 

Oriģinālajā papīra leļļu tehnikā veidotā izrāde stāsta par mazo japāņu puisēnu - īkstīti, kurš dodas pasaulē, lai kļūtu liels. Izrādās, kļūstot par cirka zvaigzni un pelnot daudz naudas, tas neizdodas - lielums slēpjas attieksmē pret pasauli. Tikai tad, kad mazais zēns apjauš draudzības, izpalīdzības un nesavtības neizmērojamo vērtību, viņš iemanto patieso - sirds lielumu.

Režisors: Nadežda Aleksejeva
Mākslinieks: Igors Semenovs
Komponiste: Tatjana Bobrova
Tulkojums: Daina Strelēvica

 
 

Ērihs Kestners "DIVAS LOTIŅAS"

Ķerties pie šīs lugas iestudēšanas režisoru Ģirtu Šoli mudinājusi visā pasaulē, bet īpaši Latvijā aktuālā problēma: mūsu dzīves ritms pēdējos gados radījis vēlmi izbaudīt „ātrās dzīves” garšu, kur nav laika remontēt ne vecas mēbeles, ne attiecības. Un nav arī laika parunāt ar bērnu par to, kā viņš jūtas situācijā, ja tētis ar māmiņu izlēmuši iet katrs savu ceļu. Tieši tāpēc uz šo iestudējumu, kas adresēts bērniem no 5 gadu vecuma, tiek gaidīta visa ģimene, lai vēlāk varētu redzēto pārrunāt.

Bet „Divas Lotiņas”, protams, ir stāsts ar laimīgām beigām. Tāpēc, par spīti nopietnajai tematikai, izrāde ir viena liela „ņemšanās” un dauzīšanās, jo stāsta centrā taču ir divas traki temperamentīgas jaunkundzes!

 

Režisors: Ģirts Šolis
Scenogrāfs, mākslinieks: Reinis Pētersons
Komponists: Goran Gora 
 
 
 
 

Maksam un Moricam ir ievērojama nedarbu pieredze. Reiz viņi apmuļķoja gandrīz visus sava ciema miermīlīgos iedzīvotājus. Šoreiz viņi ir pieauguši un kļuvuši nedaudz prātīgāki. Slavenie delveri pat ir piekrituši mums visiem izstāstīt septiņus neparastākos savas dzīves atgadījumus ar visām no tā izrietošajām sekām. Pie tam - šos piedzīvojumus delveriem palīdz atklāt īpaši šim gadījumam sarakstītās Jura Kaukuļa (Dzelzs Vilks) dziesmas. 

 

Režisors: Edgars Kaufelds
Māksliniece: Ieva Ozoliņa
Scenogrāfs: Uģis Bērziņš
Komponists: Juris Kaukulis


 
Atpakaļ

Atbalstītāji:
Pieteikties jaunumiem >
© Latvijas Leļļu Teātris, 2017